Dienvidlatgales meitas tērps

Īsumā

  • Dienvidlatgales meitai mugurā ir tunikveida piegriezuma krekls ar stāvapkakli
  • Krekls rotāts ar sarkanu izšuvumu un un krekla krūšu šķēlums sasprausts ar trīs saktiņām
  • Brunči ir sarkani zaļi rūtoti, un tiem pieskaņota krāsaina celu josta (austa josta, kas austa izmantojot celu galdiņus – četrstūra formas koka dēlīšus apm. 6x6 cm lielus, ar caurumiem katrā stūrī, kuros ievelk velku diegus)
  • Uz pleciem uzsegta linu snātene – smalka, rakstaina lina auduma plecu sega, kuras mala rotāta ar sarkanbaltām bārkstīm
  • Meita galvā liek vainagu, kas uz sarkana vilnas auduma pamata izšūts ar stikla salmiņiem
  • Kājās ir baltas, adītas zeķes ar rakstu un melnas, slēgtas kurpes

Vēsture un izcelsme

Latgale ir kultūrvēsturisks apgabals Latvijas austrumdaļā. Tās ir seno latgaļu apdzīvotās teritorijas, kur vērojama aktīva mijiedarbība ar kaimiņos esošajiem slāvu un daļēji arī Baltijas somu etnosiem. Daudzu gadsimtu garumā tā bijusi etniski un reliģiski jaukta teritorija. Latgalē izšķir divus tautastērpu novadus: Ziemeļlatgale un Dienvidlatgale.
Dienvidlatgales tērpu novads aptver kādreizējo Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apriņķa lielāko daļu, par robežšķirtni aptuveni uzskatot senāko Kārsavas, Mērdzenes un Nautrēnu pagastu teritoriju. Kādreizējā Daugavpils apriņķa rietumdaļa, kas veido Krustpils tautastērpa novadu, pieskaitāms Vidzemes tautastērpiem.