Arheoloģiskās un etnogrāfiskās rotas

Publicēts: 06.03.2026.

Katru gadu Latvijas Nacionālais kultūras centrs projekta “Katram savu tautastērpu” ietvaros veido Dienrādi. 2018. gadā tajā varēja aplūkot Latvijas arheoloģiskās un etnogrāfiskās rotas, ar ko aicinām iepazīties šajā darbnīcā. Līdzās dažādām rotām redzamas arī fotogrāfa Viestura Masteiko interpretācijas par tām.

Kalendāru veidoja Latvijas Nacionālā kultūras centra Tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena, ideju konsultanti Inga Oliņa un Edijs Majors un rotu konsultanti no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja – Irita Žeiere un Inita Heinola.

Rotām gan senajā, gan etnogrāfiskajā tērpā ir bijusi liela nozīme; dažām no tām ir bijusi praktiska nozīme, bet citām – rotājošs raksturs. Bagātīgu materiālu rotām sniedz arheoloģiskie izrakumi, dažādi zīmējumi un apraksti, bet par 18.–19. gs. rotām – etnogrāfiskais materiāls.

Viens no amatiem, kas līdz 13. gs. bija ļoti attīstīts Latvijas teritorijā dzīvojošo cilšu vidū, bija rotkaļa amats, ko apliecina arheoloģiskajos izrakumos atrastās sudraba un bronzas rotaslietas. Pēc 13. gs. sākas pārmaiņas, kas norit līdz pat 18. gs. vidum, kad zināmo rotu formas ir nostabilizējušās mums pazīstamajos rotu veidos. Gredzeni, vainagi, dažādas saktas, kaklariņķi, aproces, kaklarotas, jostas un citas rotas tiek izmantotas gan valkājot kāda konkrēta laika perioda tērpa komplektu, gan mūsdienās – lietojot kā apģērba dekoratīvu elementu. Kalendārā izmantoto rotu fotogrāfijas sniedz pavisam nelielu ieskatu bagātīgajā rotu klāstā un aicina pētīt un iepazīt šo dekoratīvo un estētisko tērpa sastāvdaļu.