Publicēts: 06.03.2026.
Novads
Kurzeme
Talsu novada sievas tērps. Balts krekls, krāsaini, strīpaini brunči, tumša auduma ņieburs, uz pleciem balta, izšūta villaine, galvā brokāta auduma sievas cepure.
Talsu novada sievas tērps. Balts krekls, krāsaini, strīpaini brunči, tumša auduma ņieburs, uz rokas balta, izšūta villaine, galvā brokāta auduma sievas cepure.
Talsu novada sievas tērps no mugurpuses. Balts krekls, krāsaini, strīpaini brunči, tumša auduma ņieburs, uz rokas balta, izšūta villaine, galvā brokāta auduma sievas cepure.
Talsu novada sievas tērps no sāniem. Balts krekls, krāsaini, strīpaini brunči, tumša auduma ņieburs, uz rokas balta, izšūta villaine, galvā brokāta auduma sievas cepure.
Īsumā
  • Krekls – taisna piegriezuma garš (līdz puslielam) ar baltu izšuvumu un atlokāmu apkakli;
  • Brunči – jostasvietā ielocēs salikti kupli, vertikāli svītraina auduma brunči;
  • Veste – tumšas krāsas, pieguloša, bez rotājuma;
  • Villaine – balta, ar nelielu izšūtu saulītes motīva rotājumu stūros un mestām bārkstīm galos;
  • Galvassega – smalka žakarda auduma cepure;
  • Kāju āvums – adītas garas (līdz celim) rakstaini adītas zeķes;
  • Rotas – krekla aizdarei lieto vienu nelielu baltmetāla saktiņu.
Vēsture un izcelsme

Ziemeļkurzemes latviešu tērpi izplatīti kādreizējā Talsu apriņķa un daļā Ventspils apriņķa teritorijas: Popes, Puzes, Ances un Dundagas pagastu latviešu apdzīvotajā daļā. Tērpos vērojamas atsevišķas kopīgas iezīmes ar Ziemeļkurzemes lībiešu tērpiem.