Digitālā “TAUTASTĒRPU aprakstīšanas rokasgrāmata"

Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” sadarbībā ar tekstiliju pētniecēm Laumu Cenni un Aneti Karlsoni ir izveidojis īpašu palīgu tautastērpa iepazīšanai un aprakstīšanai – digitālo “TAUTASTĒRPU aprakstīšanas rokasgrāmatu", kas ir pieejama ikvienam interesentam jebkurā pasaules malā.

Tautastērps ir viens no latviskās identitātes pamatakmeņiem, Latvijas kultūras kanona vērtība. Savulaik pēc tautastērpa par tā valkātāju varēja uzzināt daudz informācijas – gan par reģionu, no kura cilvēks nāk, gan par sociālo stāvokli, prasmēm, pat cilvēka raksturu. Šodien pieaug individuāli darinātu tautastērpu skaits, taču “lasīt” to, ko tautastērps stāsta, mēs protam arvien mazāk. 

Līdz šim nebija šādas grāmatas ar vienotām vadlīnijām, kā aprakstīt tautastērpu, kādas ziņas ir jānoskaidro un kā to visu pierakstīt. Daudziem cilvēkiem ir savs tautastērps, mantots, pašdarināts, pirkts utt., un tāpat gandrīz katrā Latvijas muzejā ir kāds tautastērps. Izskaitīt visus tērpus, kuri ir koriem, deju kolektīviem, nometnēs, vasaras vidusskolās, latviešu namos, centros un citur, mēs nevarēsim, tomēr mūs kā muzeju ļoti interesē, kādi ir šie tērpi, kas tos darināja, kur, kad un kādi ir to stāsti. 

Rokasgrāmatā ir pamācība, dažādi pavadošie materiāli, piemēram, glosārijs, dūrienu veidi, kreklu veidi u.c., lai ikviens, kura rokās būtu tautastērps, varētu aizpildīti anketu. Katrai tautastērpa daļai – brunčiem, krekliem, ņieburam utt.– ir atsevišķa anketa, lai vieglāk aizpildīt. Tajā norādāmi mēri, materiāls, krāsa, vīles, raksti un viss, ko var “ar aci” ieraudzīt. Vēsturiskās informācijas anketā var ierakstīt ziņas par to, kad darināts tērps, kas to darījis, kur un kāpēc, kā arī dažādas ziņas par to, kur un kad tērps ir ceļojis, varbūt mainījis īpašnieku, varbūt kāda detaļa zudusi un aizstāta ar citu. Atsevišķas rokasgrāmatas anketas aicinām arī izprintēt! 

Tautastērpa darināšanā iesaistīti daudzi prasmīgi amatnieki – audēji, rotkaļi, šuvēji, ādas apdares meistari un citi. Tērpu reģionālā daudzveidība pārsteidz, tāpat arī to hronoloģiskā attīstība. Turklāt jāņem vērā, ka ne tikai pats tautastērps, bet arī izpratne par tā valkāšanu laika gaitā mainās. Mūsdienās tekstiliju pētnieki, muzeju darbinieki un aizvien vairāk rokdarbnieku mēdz aplūkot un analizēt tautastērpu ne tikai kā apģērbu, bet arī kā sociālo un kultūras zīmju kopumu. Ceram, ka rokasgrāmata noderēs it visiem.

Muzeja un radošās komandas vārdā vēlam daudz jauku mirkļu darbā ar tautastērpa aprakstīšanu!

Tautastērpu aprakstīšanas rokasgrāmata (A4) -
https://www.lapamuzejs.lv/wp-content/uploads/2021/12/Tautasterpu-aprakstisanas-rokasgramata-A4-1.pdf

Tautastērpu aprakstīšanas rokasgrāmata (LTR) - 
https://www.lapamuzejs.lv/wp-content/uploads/2021/12/Tautasterpu-aprakstisanas-rokasgramata-US-letter.pdf?fbclid=IwAR20niTp1bU2RHH-KoFwaQ4ArrsMGzLfplA4MY9I05265XOuBtG0A7hQBIE

Projekts īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

 

Papildus informācija:
Laine Kivilande,  muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē