13.–14. gadsimta kuršu sievietes tērpa rekonstrukcija

Īsumā

Kuršu sieviešu apģērbā ļoti ilgi saglabājās senās tērpu darināšanas un komplektēšanas tradīcijas.

Ziemeļrietumkurzemē tās pielietoja vēl 15. gadsimtā. Īpašas bija kuršu villaines, kuru galvenais rotājums tika izkārtots malās. Malu celaines bija cauraustas ar tūkstošiem mazu bronzas riņķīšu, veidojot dažādus ģeometriskus ornamentus. Raksturīgākās kuršu sieviešu rotas bija lentveida aproces, kas bagātīgi liktas uz abām rokām. Aproces rotāja īpaši metālā veidoti raksti, kas laika gaitā mainījās. Ap kaklu lika masīvus vītos kaklariņķus, kuru galos bieži pievienoja važiņas ar

piekariem. Galvu greznoja bronzas spirāļu vainagi.

Vēsture un izcelsme

Tērpus, kas rekonstruēti, balstoties uz arheoloģiskajos izrakumos iegūtajiem materiāliem – audumu fragmentiem, rotājumiem un rotām, sauc par arheoloģiskajiem tērpiem. Latvijā vienīgais pieejamais avots par vietējo iedzīvotāju – kuršu, zemgaļu, sēļu, latgaļu, kā arī lībiešu un vendu apģērbu līdz 16. gadsimta beigām, ir arheoloģiskajos izrakumos iegūtās liecības. Senākie rekonstruējamie tērpu materiāli pieejami, sākot ar 7. gadsimtu. Arheoloģiskajos tērpos dominē tumši zilā krāsa un tiem raksturīga metāla rotājumu izmantošana. Šos tērpus papildināja arī liels skaits rotu, kas katrai no ciltīm bija atšķirīgas. Daļa seno darināšanas tradīciju pārveidotā veidā saglabājušās cauri gadsimtiem un radušas atspoguļojumu vēlākajos tautastērpos.