Arheoloģiskais lībiešu vīra tērps

Īsumā

  • Lībiešu vīram mugurā ir tunikveida piegriezuma krekls ar vaļējiem dūrgaliem
  • Vamzis darināts no zila vilnas auduma
  • Tā apkakle rotāta ar metāla podziņām un ar vienkāršu pakavsaktiņu
  • Ap vidu apjozta ādas josta, pie kuras piestiprināts nazītis
  • Kājās uzvilktas vilnas bikses, un kāju stilbi apsaitēti ar kājautiem, kuru malās piestiprinātas metāla spirālītes
  • Vīra pirkstus rotā spirālgredzeni un rokas – aproces
  • Galvā uzlikta zila vilnas cepure
  • Kājās uzauti ādas zābaciņi

Vēsture un izcelsme

Jau mūsu ēras pirmajos gadu simtos dažādām baltu cilšu grupām bija savdabīgas apģērba, rotāšanās un apbedīšanas tradīcijas. Pēc atrastajām senlietām un audumu fragmentiem iespējams rekonstruēt pat no 7. līdz 13. gadsimtam valkāto apģērbu. Līdz pat 13. gadsimtam kurši mēdza aizgājējus sadedzināt, bet, līdz ar kristietības ienākšanu Latvijas teritorijā, virsroku ņem apbedīšanas tradīcija. Pārsvarā baltu ciltīs mirušos apbedīja, tādejādi ļaujot artefaktiem saglabāties un dot mums kaut nelielu priekšstatu par tā laika apģērbu.

Arheoloģisko tērpu grupā var izšķirt kuršu, zemgaļu, sēļu, lībiešu un latgaļu tērpus. Galvenās atšķirības slēpjas rotās, kuras arī ir visvairāk atrastie artefakti. Lībiešu sievietēm raksturīgi plecos sienamie brunči un to saspraušana ar bruņurupuču saktām vai rotadatām. Kuršiem raksturīgas lentveida aproces, kuras nēsāja uz katras rokas vairākas, līdz pat 10 vienībām. Latgaļiem raksturīgas aproces ar zvēru galvām. Zemgaļu rotas darinātas no sudraba, alvas, bronzas, dzelzs.

Standarta tērpa komplekts  - krekls, svārki vai bikses, kājauti, apavi un apmetnis. Jau toreiz valkāti tunikveida linu vai smalkas vilnas krekli bez apkakles un balti vai brūngani vilnas brunči, kurus apjoza ar jostu, kas darināta mežģītā pinuma vai celu tehnikā. Uz pleciem segtas tumši zilas villaines, kas bagātīgi rotātas ar gredzentiņiem, spirālītēm un rakstainiem celu apaudiem. Sākotnēji visās baltu apdzīvotajās zemēs sastopami bronzas spirālīšu vainagi. Sievas valkājušas galvasautus un no 14. gadsimta arī galvai pieguļošas auduma cepurītes ar bronzas rotājumiem.

Vīriešu apģērbs sastāvējis no linu krekla, biksēm, vilnas apmetņa, jostas, cepures un ādas vai lūku apaviem. Nozīmīga tērpa sastāvdaļa kā vīriešiem, tā arī sievietēm, bijuši kājauti – 8-10 cm plati un līdz pat 3 m gari auti, kuri varēja būt arī rotāti.