Augšzemes meitas/sievas tērps

Īsumā

  • Krekls – taisna piegriezuma garš (līdz pus lielam) ar sarkana izšuvuma rotājumu un atlokāmu apkakli vai ar baltu izšuvumu un stāvu, krāsaini izšūtu apkakli.
  • Brunči – kupli, jostas vietā brīvās krokās sakrokoti. Audums – strīpains, rūtains vai strīpains ar lāsumiem.
  • Josta – austa, rakstaina vai skujaina.
  • Jaka – tumši zila ar izgrieztu robiņu rotājumu gar kakla izgriezumu un aprocēm.
  • Villaine – balta, rotāta ar krāsainu izšuvumu.
  • Priekšauts – balts ar sarkanu rotājumu.
  • Galvassega:
    • meitām – sarkana auduma stikla zīlīšu vainags;
    • sievām – garš linu auduma galvas auts, kura gals rotāts ar sarkaniem rakstiem.
  • Kāju āvums – adītas baltas zeķes.
  • Rotas – villaini sasprauž ar lielu, balta metāla „burbuļsaktu”, krekla aizdarei lieto nelielu saktiņu vai rakstainas auduma lentītes.

Vēsture un izcelsme

Garš (līdz pus lielam) linu auduma krekls, kas šūts no taisnstūrveida auduma gabaliem jeb tunikveida krekls: priekšas un muguras daļa ir no viena auduma, kas plecu daļā pārlocīts. Krekli ir divējādi: 1) ar iekšā šūtiem uzplečiem; 2) ar virsū šūtiem uzplečiem. Attiecīgi arī rotājuma veids divējāds: 1) ar krāsaini izšūtu apkakli un piedurkņu galiem; 2) ar baltu un sarkanu izšuvumu uz atlokāmās apkakles, uzplečiem, piedruknēm. Krekla aizdarei lieto nelielu baltmetāla saktiņu vai sarkanbalti rakstainas auduma lentītes.

Brunči – kupli, jostas vietā brīvās krokās sakrokoti. Audums – strīpains, rūtains vai strīpains ar lāsumiem. Tos ieguva, audos lietojot batikotu dziju. Svītras var būt dažādā krāsu gammā un dažādos svītru kārtojuma ritmos.

Josta –  austa. Tā ir kā Krustpils tipa (teritorijā ap Jēkabpili) vai vienveidīga  raksta rakstainā audene, kā arī skujaina celaine (novada austrumu daļā).

Baltu linu auduma priekšautu ar sarkanu rotājumu svētkos sien novada austrumu daļā.

Jaka – pieguļoša, nedaudz zem jostas vietas, ar stāvu apkakli un robaini izgrieztu kakla izgriezuma malu.

Novada centrālajā daļā ap Jēkabpili valkā greznu balto villaini, kas rotāta ar krāsainu dziju izšuvumu. Tai varēja būt arī rakstaini, celos austi apaudi ar krāsainām bārkstīm. Vasarā liek linu auduma plecu segu – snāteni. Balto villaini ar krāsaino izšuvumu sasprauž ar baltmetāla „burbuļsaktu” – tās rotājumu veido augsti izvirzīti pacēlumi.

Vainags meitām varēja būt: 1) platais (10–11 cm), izšūts ar rupjiem stikla salmiņiem; 2) šaurais, kurš arī izšūts ar stikla pērlītēm, bet tā augšdaļa rotāta ar atlasa lentes krokojumu.

Sievu galvassega ir vai nu smaila, smalka auduma cepure (kādreizējā Jēkabpils apriņķa teritorijā), vai balts, ar sarkaniem rakstiem rotātu galu, linu auduma galvasauts (Ilūkstes apriņķī). Galvasautam šajā novadā raksturīgs īpašs sējuma veids.

Zeķes  Jēkabpils apkārtnē var būt ar krāsainā rakstā adītu stulma daļu, samērā īsas. Stilbu no potītes līdz celim notin ar sietavām, virs kurām velk minētās zeķes. Otrs, jaunāks, zeķu veids – garas (līdz celim), baltas, adītas no vilnas dzijas vai linu vai kokvilnas diegiem. Garās zeķes, kā arī sietavas zem ceļa apsien ar krāsainu prievīti.

Kājās – pastalas vai melnas, slēgtas kurpes uz zema papēža ar auklas vai siksniņas aizdari.