Krustpils meitas tērps

Īsumā

  • Krekls – taisna piegriezuma, garš (līdz pus lielam), ar baltu izšuvumu un stāvu, krāsaini izšūtu apkakli.
  • Brunči – kupli, jostas vietā brīvās krokās sakrokoti, audums rūtains.
  • Josta – austa rakstaina.
  • Jaka – tumšas krāsas, pieguloša, bez rotājuma.
  • Villaine – balta, rotāta ar krāsainu izšuvumu.
  • Galvassega:
    • meitām – sarkana auduma stikla zīlīšu vainags;
    • sievām – cepure ar augstu, smailu galu un izšūtas, baltas mežģīnes rotājumu.
  • Kāju āvums – adītas baltas garās zeķes vai īsās, kam valnis adīts krāsainiem rakstiem.
  • Rotas – villaini sasprauž ar lielu, balta metāla “burbuļsaktu”, krekla aizdarei lieto nelielu saktiņu vai auduma lentītes.

Vēsture un izcelsme

Garš (līdz pus lielam) linu auduma krekls, kas šūts no taisnstūrveida auduma gabaliem jeb tunikveida krekls: priekšas un muguras daļa ir no viena auduma, kas plecu daļā pārlocīts. Kreklam  – iešūti uzpleči un krāsaini izšūta, stāva apkakle un piedurkņu gali. Krekla aizdarei lieto nelielu saktiņu, kas var būt rotāta ar slīpēta stikla krāsainiem “akmeņiem”.

Brunči – kupli, jostas vietā brīvās krokās sakrokoti. Audums – rūtains vai, retāk,  strīpains. Rūtojums – nelielas rūtis no vairāku krāsu dzijām.

Josta – austa. Tā var būt kā Krustpils tipa rakstainā audene ar daudzveidīgu rakstu vai vienkāršāka, ar vienveidīgu rakstu.

Jaka – pieguļoša, nedaudz zem jostasvietas.

Krustpils tipa villaine ir no balta vilnas auduma, kas rotātas ar krāsainu dziju izšuvumu. Tai varēja būt arī rakstaini, celos austi apaudi ar krāsainām bārkstīm. Balto villaini ar krāsaino izšuvumu sasprauda ar baltmetāla „burbuļsaktu” – tās rotājumu veido augsti izvirzīti pacēlumi.

Vainags meitām varēja būt divējāds: platais – uz sarkana vilnas auduma pamatnes izšūts ar stikla salmiņiem, un šaurais –arī izšūts uz sarkana auduma ar stikla pērlītēm, papildinot ar brokāta lentas pamatu.

Sievu galvassega bija smaila, smalka auduma cepure, kas rotāta ar izšūtu tilla mežģīni.

Zeķes  varēja būt ar krāsainā rakstā adītu stulma daļu, samērā īsas. Stilbu no potītes līdz celim notina ar sietavām, virs kurām vilka minētās zeķes. Otrs, jaunāks, zeķu veids ir garas (līdz celim), baltas, adītas no vilnas dzijas vai linu, vai kokvilnas diegiem. Garās zeķes un arī sietavas zem ceļa apsēja ar krāsainu prievīti.

Kājās – melnas, slēgtas kurpes uz zema papēža ar auklas vai siksniņas aizdari.