Ventspils meitas/sievas tērps

Īsumā

  • Krekls – taisna piegriezuma garš (līdz pus lielam) ar baltu izšuvuma rotājumu, stāva apkakle.
  • Brunči – sarafāntipa brunči ar paaugstinātu jostasvietu un klāt piešūtu ņiebura daļu. Audums – sīkstrīpains. Dominē brūni sārto krāsu toņi.
  • Josta – metāla ķēžu josta ar kaltu plāksnes priekšpusi – „sleņģene”.
  • Jaka – ar saīsinātu augšdaļas garumu (atbilstoši paaugstinātajai brunču jostasvietai), aizdare – ar daudzām, mazām metāla āķu pogām.
  • Villaines – vairāka veida: balta ar krāsainu rotājumu, tumši zila ar krāsainu dziju izšuvumu, rūtaina – melnbaltā krāsu salikumā.
  • Galvassega:
    • meitām – šaurs metāla stīpas vainags ar apaļām kniedēm („spangām”) gar malām uz sarkanas vai zaļas auduma pamatnes;
    • sievām – divi zīda lakati, sasieti viens virs otra.
  • Kāju āvums – adītas brūnas, rakstainas garās (līdz celim) zeķes.
  • Rotas – villaines sasprauž ar lielu, dzeltena metāla saktu, kura rotāta ar krāsainiem stikla „akmeņiem”, krekla aizdarei lieto nelielu saktiņu ar sarkaniem „akmeņiem” vai auduma lentītes.

Vēsture un izcelsme

Garš (līdz pus lielam) linu auduma krekls, kas šūts no taisnstūrveida auduma gabaliem jeb tunikveida krekls: priekšas un muguras daļa ir no viena auduma, kas plecu daļā pārlocīts. Kreklam stāva apkakle un balto izšuvumu rotājums uz apkakles, uzplečiem un aprocēm. Krekla aizdarei lieto balta vai dzeltena metāla, nelielu saktiņu, kas rotāta ar slīpēta stikla krāsainiem “akmeņiem”.

Brunči ir sarafāntipa – ar klāt piešūtu ņiebura daļu un paaugstinātu jostasvietu. Brunču krāsu gamma – brūngani sārta, auduma raksts – smalkstrīpains. Ņiebura daļa var būt no atšķirīga sīkstrīpaina auduma.

Josta – kalta metāla ķēžu josta ar plākšņveida priekšpusi – „sleņģene”. Priekšējā daļa rotāta ar gravētiem u.c. tehnikās darinātiem rakstiem.

Jaka  –  ar saīsinātu augšdaļu, atbilstoši paaugstinātajai brunču jostasvietai. Jakas krāsa – tumša, aizdare – priekšpusē ar daudzām mazām podziņām vai dekoratīviem podziņveida āķīšiem.

Villaines var būt vairāku veidu: tumši zila, balta un rūtaina. Par senākajām uzskatāma tumši zilā ar krāsainu dziju izšuvumu un celos austu platu apaudu gar villaines malu. Baltā villaine rotāta ar no krāsainas vilnas dzijas ieaustu un izšūtu rakstu. Gar malu celos austa, rakstaina apauda. Gan zilajai, gan baltajai villainei stūros kupli dziju pušķi. Rūtainā villaine – ar balti-melnām sīkām, vienlaidus rūtīm un sarkanbrūnu malu. Villaines sedz pār abiem pleciem pa vienai vai vairākas kopā. Uz krūtīm tās sasprauž ar dzeltena vai balta metāla saktu, kas rotāta ar reljefām detaļām un krāsainiem (biežāk sarkaniem) slīpēta stikla „akmeņiem”.

Meitām galvasrota ir šaurs (apmēram 2–3 cm) dzeltena metāla stīpas vainags ar apaļām kniedēm („spangām”) gar malām uz sarkanas vai zaļas auduma pamatnes.

Sievām galvā vairāki (divi) lakati, kas sieti viens virs otra, katrs lakats tiek siets atšķirīgā veidā.

Zeķes ir garas (līdz celim), adītas svītrainas ar nelieliem rakstiņiem. Zeķes zem ceļa apsien ar krāsainu prievīti.

Kājās – melnas, slēgtas kurpes uz zema papēža ar auklas vai siksniņas aizdari.