Lielvārdes meitas un sievas tērps

Īsumā

  • Krekls – taisna piegriezuma, garš (līdz pus lielam), ar baltu izšuvuma rotājumu un atlokāmu apkakli.
  • Brunči – sarafāntipa, kuriem brunču un ņiebura daļa parasti šūta no vienāda auduma, audums sarkani rūtains.
  • Josta – austa, rakstaina.
  • Villaine – balta, rotāta ar dažām ieaustām sarkanām svītriņām.
  • Galvassega:
    • meitām – sarkana auduma, smalku stikla zīlīšu vainags;
    • sievām – balta, krāsaini izšūta cepure, kurai smailais gals atlocīts uz priekšu.
  • Kāju āvums – adītas, baltas zeķes.
  • Rotas – krekla aizdarei – neliela saktiņa ar krāsainiem stikla „akmeņiem”.

Vēsture un izcelsme

Garš (līdz pus lielam) linu auduma krekls, kas šūts no taisnstūrveida auduma gabaliem jeb tunikveida krekls: priekša un muguras daļa ir no viena auduma, kas plecu daļā pārlocīts. Krekla aizdarei lieto balta vai dzeltena metāla, neliela izmēra saktiņu, kas var būt rotāta ar slīpēta stikla krāsainiem “akmeņiem”.

Brunči parasti ir sarafāntipa – ar klāt piešūtu ņiebura daļu. Brunču audums sarkani-melni rūtains, melnās līnijas rūtojumā smalkas. Retāk, novada malējos pagastos, sastopami arī brunči tikai līdz jostasvietai. To audums svītrains vai rūtains.

Josta austa  kā rakstainā audene ar daudzveidīgu rakstu; baltā pamatā sarkans raksts. Vienā jostas galā sapīta dekoratīva pīne.

Jaka  var būt melna vilnas auduma, bez rotājuma. To parasti velk pie parastajiem brunčiem bez piešūtās augšdaļas.

Villaine darināta no balta  vilnas auduma, rotāta gar malām un galos ar dažām ieaustām sarkanām svītriņām.

Meitām galvasrota ir plats, sarkans auduma vainags, kas izšūts ar ļoti smalkām stikla pērlītēm vairākās krāsās.

Sievām galvā smalka balta auduma cepure, kas rotāta ar krāsainas dzijas izšuvumu. Cepuri valkā, spico stūri nolokot uz priekšu.

 

Zeķes garas (līdz celim), baltas, adītas. Garās zeķes zem ceļa apsietas ar krāsainu prievīti.  

Kājās melnas, slēgtas kurpes uz zema papēža ar auklas vai siksniņas aizdari.