Zemgales meitas un sievas tērps

Īsumā

  • Krekls – taisna piegriezuma, garš (līdz pus lielam) ar baltu izšuvumu un atlokāmu apkakli.
  • Brunči – kupli, jostas vietā ielocēs salikti, audums ar stateniskām raksta joslām vai svītrains.
  • Josta – austa, rakstaina.
  • Jaka – tumšas krāsas, pieguloša, bez rotājuma.
  • Villaine – balta, ar nelielu ieaustu rotājuma joslu, vai krāsains plecu lakats.
  • Galvassega:
    • meitām – dzeltena metāla skārda vainags uz auduma pamatnes vai zīda lakats;
    • sievām – tilla auduma cepure, virs kuras tiek siets zīda lakats (salocīts vai cepuri gandrīz nosedzošs).
  • Kāju āvums – adītas, garas (līdz celim), rakstaini adītas vai ar izšuvumu rotātas zeķes.
  • Rotas – villaini sasprauž ar lielu, balta metāla „burbuļsaktu”, krekla aizdarei lieto vienu vai vairākas nelielas baltmetāla saktiņas. Ap kaklu var likt sudraba bumbu krelles.

Vēsture un izcelsme

Garš (līdz pus lielam) linu auduma krekls, kas šūts no taisnstūrveida auduma gabaliem jeb tunikveida krekls: priekšas un muguras daļa ir no viena auduma, kas plecu daļā pārlocīts. Kreklam virsū šūti uzpleči un atlokāma apkakle. Krekls rotāts ar baltu divvirziena izšuvumu piedurkņu augšdaļā. Izšuvums arī uz apkakles un uz aprocēm. Krekla aizdarei lieto vienu vai vairākas, nelielas baltmetāla saktiņas.

Brunči – kupli, jostasvietā salikti ielocēs. Audums – rakstains (brunču garenvirzienā joslās kārtoti pārstaipu raksti, t.s., „rozīšu brunči”) vai svītrains.

Josta – austa kā Zemgales tipa rakstainā audene. Raksts visā jostas garumā nemainās.

Jaka vai ņieburs – pieguļošs, līdz jostas vietai, tumša auduma, bez rotājumiem.

Villaine – no balta vilnas auduma, ar nelielu ieaustu rotājuma joslu; senākajām ir greznas, celos austas, rakstainas apaudas gar malām un galos celos austas krāsainas bārkstis. Villaini sasprauda ar baltmetāla „burbuļsaktu” – to rotājumu veido augsti, izvirzīti pacēlumi. Jaunākā tērpa variantā sedz zīda vai smalkvilnas krāsainu plecu lakatu, kuru ar saktu nesprauž.

Vainags meitām – dzeltena metāla, skārda uz auduma pamatnes ar iekalta ornamenta joslām vai zīda lakats.

Sievu galvassega – tilla auduma cepure, virs kuras sien zīda lakatu. Tas var būt salocīts lentveidā un apņemts ap galvu. Lakats cepuri  var pārsegt pilnībā, atstājot redzamu tikai nelielu mežģīņu daļu virs pieres.

Zeķes – garas (līdz celim), rakstaini adītas. Greznākās no tām ir melnas ar krāsainu rakstu izšuvumu uz tām. Zeķes zem ceļa apsien ar krāsainu prievīti.

Kājās – melnas slēgtas kurpes uz zema papēža ar auklas vai siksniņas aizdari.

Ap kaklu var likt sudraba bumbu krelles.