Zemgales novada meitas/sievas tērps

Īsumā

•    Krekls – taisna piegriezuma garš (līdz pus lielam) ar baltu izšuvumu un atlokāmu apkakli;
•    Brunči – jostasvietā ielocēs salikti kupli brunči, audums ar stateniskām raksta joslām;
•    Veste – tumšas krāsas, pieguloša, bez rotājuma;
•    Villaine – balta, ar nelielu ieaustu rotājuma joslu un celu apaudiem;
•    Galvassega - gan sievas gan meitas pie šī tērpa komplektējuma galvā var siet lakatu kā redzams attēlā;
•    Kāju āvums – adītas garas (līdz celim) zeķes;
•    Rotas – villaini sasprauž ar lielu, balta metāla “burbuļsaktu”, krekla aizdarei lieto vienu vai vairāks, nelielas baltmetāla saktiņas. Ap kaklu var likt sudraba bumbu krelles.

Vēsture un izcelsme

Zemgale ir kultūrvēsturiskas apgabals Latvijas dienviddaļā. Tā pamatā ir seno zemgaļu kādreiz apdzīvotā teritorija ap Lielupi un tās pietekām. Pēc 19. gadsimta administratīvā iedalījuma šim novadam atbilst Bauskas un Jelgavas aprinķis, daļēji Tukuma apriņķa austrumdaļa un Rīgas apriņķa pagasti Daugavas kreisajā krastā. Pēdējie administratīvi kopā ar Rīgu tiek pieskaitīti Vidzemei, lai gan ekonomisko un kultūras sakaru ziņā vairāk saistīti ar Zemgali.  Par tautastērpiem Zemgalē saglabājušās salīdzinoši maz ziņas, tāpēc šis novads netiek sīkāk iedalīts atsevišķās teritorijās. Tomēr konstatējamas atšķirības tērpos tā austrum un rietumdaļā. Tērpu izveides tradīcijas ietekmējis novada labais ekonomiskais stāvoklis, attīstītā lauksaimniecība, manufaktūru rūpniecība un tirdzniecība.