Ziemeļlatgales sievas tērps

Daiļām meitām no Ziemeļlatgales

Īsumā

• Krekls – taisna piegriezuma, garš (līdz pus lielam), ar sarkanu rotājumu un atlokāmu vai stāvu apkakli.
• Brunči – balta auduma, kupli, jostasvietā brīvās krokās sakrokoti, ar rotājumu gar apakšmalu vai arī rūtaini vai svītraini bez rotājuma joslas.
• Josta – austa svītraina vai skujaina; šaura rakstaina jostiņa var būt piešūta brunču augšmalai.
• Priekšauts – garš un samērā plats, balts ar sarkanu un baltu rotājumu.
• Jaka – balta, ar auduma lentas rotājumu gar malu, velk kopā ar baltajiem brunčiem.
• Villaine – balta, rotāta ar krāsainu izšuvumu, vai linu auduma plecu sega – “snātene” – ar sarkanu bārkšu rotājumu.
• Galvassega:
  • meitām – sarkana auduma stikla zīlīšu vainags;
  • sievām – linu auduma galvas auts, kas rotāts ar baltu izšuvumu un nelielām, sarkanbaltām bārkstīm.
• Kāju āvums – adītas baltas zeķes.
• Rotas – krekla aizdarei lieto nelielu saktiņu, ap kaklu – krāsaina stikla krelles.

Vēsture un izcelsme

Garš (līdz pus lielam) linu auduma krekls, kas šūts no taisnstūrveida auduma gabaliem jeb tunikveida krekls: priekša un muguras daļa ir no viena auduma, kas plecu daļā pārlocīts. Krekla stāva daļas audums (rombveida trinītis) atšķiras no citu kreklu daļu auduma. Kreklam ir virsū šūtie uzpleči un sarkans raksts uz atlokāmās apkakles, uzplečiem, aprocēm. Uzplečos raksts ieausts. Krekla aizdarei lieto nelielu saktiņu vai auduma lentītes.

Brunči –  kupli, jostasvietā brīvās krokās sakrokoti. Senākais brunču variants –  balti, vienkrāsaini vilnas vai linu auduma ar rotājuma joslu gar apakšmalu. To veido atsevišķi austa svītru josla, kurā dominē sarkanā krāsa, knipelēta mežģīne un rakstains apauds. Dažiem ir tikai celu apauds vai arī nav knipelētās mežģīnes. Brunčiem piešūta aulejas tehnikā austa jostiņa. Jaunāko brunču audums – rūtains, retāk svītrains. Krāsu kārtojumi svītrās un rūtīs dažādā salikumā.

Josta – austa, galvenokārt kā skujaina vai svītraina celaine.  

Priekšauts – garš, gandrīz līdz brunču apakšmalai, un plats. Tas ir no balta linu auduma ar sarkanu un baltu izšuvumu rotājumu.

Jaka vai ņieburs pie baltajiem brunčiem – arī no balta auduma. Ziņas par krāsainām vilnas auduma jakām nav saglabājušās.

Uz plecem sedz baltu, ar krāsainu dziju izšuvumu rotātu villaini vai arī linu plecu segu – „snāteni” – ar sarkanbaltu rotājumu. „Snātene” varēja būt austa dažādās rakstaina auduma tehnikās, kas piešķir audumam grubuļainu virsmu.

Vainags meitām –  no sarkana auduma ar krāsainu stikla pērlīšu izšuvumu.

Sievu galvassega – balts, linu auduma galvasauts, kas pilnībā nosedza matus. To apņem galvai, galus pakausī sasienot mezglā. Galvasauta gals var būt rotāts ar izšuvumu un sarkanbaltām, nelielām bārkstīm.

Ap kaklu liek vienkrāsainas stikla krelles vienā vai vārākās kārtās. Var būt vairākas dažādu krāsu virtenes.

Zeķes  ir adītas no baltas vilnas dzijas. Kājās parasti āva pastalas, jaunākā laikā arī kurpes.