Kurzeme

Kurzeme ir kultūrvēsturisks apgabals Latvijas rietumu daļā. Kurzemes novada tautastērpi ir izplatīti teritorijā, kuru senāk apdzīvoja kurši un lībieši. Tērpu attīstību ietekmējis novada, kura krastus apskalo Baltijas jūra un kur atrodas vairākas ostas,  ģeogrāfiskais novietojums un ekonomiskā attīstība.

Kurzemē izšķirami vairāki tautastērpa darināšanas un nēsāšanas apvidi: Dienvidkurzemes, Alsungas, Kuldīgas, Ventspils, Ziemeļkurzemes lībiešu tērpu apvidus, Ziemeļkurzemes latviešu tērpu apvidus un Austrumkurzemes.

Dienvidkurzemes tērpu novads aptver plašu apvidu Latvijas dienvidrietumos ar salīdzinoši garu piejūras teritoriju: gandrīz visu kādreizējo Liepājas apriņķi un daļu Aizputes apriņķa. Senākie tērpu varianti šajā teritorijā ir ar vairākām kopīgām iezīmēm, bet jaunākie veido trīs atsevišķus tērpu variantus: Nīcas, Bārtas un Rucavas.

Alsungas tērpu novads aptver kādreizējā Aizputes apriņķa Alsungas, Basu, Gudenieku un Jūrkalnes pagastus. Šī teritorija no apkārtējiem luterāņu draudžu apvidiem atšķiras ar piederību katoļu baznīcai. Atšķirīgā konfesionālā piederība veicināja nošķirtības saglabāšanos no pārējās Kurzemes un noteica ilgāku tautastērpa lietošanas tradīciju pastāvēšanu. Tomēr senākajā Alsungas tērpa variantā redzamas daudzas kopīgas iezīmes ar senāko Kuldīgas un daļēji arī Ventspils tērpu.

Kuldīgas tērpu novads aptver kādreizējā Kuldīgas apriņķa vairāku pagastu teritorijas: Kuldīgas, Rendas, Raņķu, Turlavas, Vārmes, Tadaiķu un Kurmales. Šajā apvidū ietilpst arī kādreizējo kuršu ķoniņu jeb brīvļaužu ciemi. Kuldīgas novada tērpiem ir vairākas kopīgas iezīmes ar Alsungas un Ventspils novada tērpiem.

Ventspils tērpu novads aptver kādreizējā Ventspils apriņķa Ventas, Vārves, Zlēku, Zīru, Zūru, Piltenes, Ēdoles, Užavas, Usmas un Ugāles pagastu teritorijas. Šī novada tērpos saskatāmas vairākas kopīgas iezīmes ar Alsungas un Kuldīgas novada tērpiem.

Ziemeļkurzemes lībiešu tērpu novads aptver Kurzemes piejūras lībiešu apdzīvoto ciemu teritorijas. Lietisko materiālu muzeju kolekcijās saglabājies maz, jo lībiešu pamatnodarbošanās bija zvejniecība un kuģniecība un viņi ātrāk kā zemnieki (latvieši) pārgāja uz rūpnieciski gatavotu apģērbu valkāšanu. Toties par šī novada tērpiem liecības atrodamas 19. gadsimta autoru zīmējumos. Tērpos vērojamas atsevišķas kopīgas iezīmes ar Ziemeļkurzemes latviešu tērpiem.

Ziemeļkurzemes latviešu tērpi izplatīti kādreizējā Talsu apriņķa un daļā Ventspils apriņķa teritorijas: Popes, Puzes, Ances un Dundagas pagastu latviešu apdzīvotajā daļā. Tērpos vērojamas atsevišķas kopīgas iezīmes ar Ziemeļkurzemes lībiešu tērpiem.

Austrumkurzemes tērpu novads aptver salīdzinoši plašu teritoriju: kādreizējo Kuldīgas, Liepājas un Aizputes apriņķa austrumdaļu un Tukuma apriņķa rietumu daļu: senākos Kabiles, Saldus, Sātiņu, Kursīšu, Pampāļu, Skrundas, Lutriņu, Blīdenes, Irlavas pagastus un daļēji arī to apkārtni. Tukuma apriņķis tiek uzskatīts par piederīgu Zemgalei, tomēr tā rietumu daļa kultūrvēsturiski saistīta ar Austrumkurzemi un tajā valkāti šim novadam atbilstoši tērpi.

Tautastērpi