Tautastērpi
Talsu novada sievas tērps
• Krekls – taisna piegriezuma garš (līdz puslielam) ar baltu izšuvumu un atlokāmu apkakli; • Brunči – jostasvietā ielocēs salikti kupli, vertikāli svītraina auduma brunči;• Veste – tumšas krāsas, pieguloša, bez rotājuma;• Villaine – balta, ar nelielu izšūtu saulītes motīva rotājumu stūros un mestām bārkstīm galos; • Galvassega – smalka žakarda auduma cepure;• Kāju āvums – adītas garas (līdz celim) rakstaini adītas zeķes;• Rotas – krekla aizdarei lieto vienu nelielu baltmetāla saktiņu.
Vidzemes sievas ziemas tērps
Tērpu fotogrāfijas tuvākajā laikā tiks papildinātas ar tērpu aprakstiem un anotācijām.
Piebalgas novada vīrieša tērps
Tērpu fotogrāfijas tuvākajā laikā tiks papildinātas ar tērpu aprakstiem un anotācijām.
Latgaļu sievietes arheoloģiskais tērps
Tērpu fotogrāfijas tuvākajā laikā tiks papildinātas ar tērpu aprakstiem un anotācijām.
12. gadsimta sēļu sievietes tērpa rekonstrukcija
Sēļu sieviešu svētku tērpi un rotas līdzinājās latgaļu lietotajiem tērpiem. Arī sēļu sieviešu villaines bija bagātīgi rotātas ar ieaustiem bronzas rotājumiem, kas nereti noklāja audumu visā garumā. Kopā ar rotāto villaini dažkārt sedza arī vienkāršākas nekrāsotas vilnas auduma plecu segas ar krāsainu celaiņu apdari. Villaiņu saspraušanai bez saktām izmantoja arī rotadatas. No citām rotām iecienītākās bija kreļļu virtenes, vītie vai ar piekariņiem rotātie kaklariņķi, kā arī aproces – dobas, ar zvērgalvu galiem – un spirālaproces.
11.–12. gadsimta latgaļu sievietes tērpa rekonstrukcija
11. un 12. gadsimta latgaļu sievietes tērpu raksturoja grezna villaine un bagāts rotu klāsts, kas norādīja uz valkātājas īpašo stāvokli sabiedrībā. Tumši zilā villaine viscaur tika noklāta ar bronzas rotājumiem un uz krūtīm sasprausta ar saktu. No rotām greznākie bija metāla vainagi un kaklariņķi, kurus lielā skaitā lika kopā ar važiņrotu. Rokas klāja spirālaproces un vairāki gredzeni.
11. gadsimta zemgaļu sievietes tērpa interpretācija
Par senatnē lietoto zemgaļu apģērbu nav daudz ziņu, jo tekstilmateriāli tikpat kā nav saglabājušies. Metāla rotājumi apģērbam izmantoti visai maz. Kā zīmīgu rotājuma elementu, kas raksturotu zemgaļu villaines, var minēt nelielus spirāļu piekarus, tomēr to izveide, atrašanās vieta un piestiprināšanas veids vēl precīzi nav noskaidrots. Raksturīgākā zemgaļu sieviešu rota bija krustadatas, ar kurām plecu daļā sasprauda brunčus.
13. gadsimta vendu sievietes tērpa rekonstrukcija
Vendi – Baltijas somu iedzīvotāju grupa, kas minēta 13. gadsimta Indriķa hronikā, dzīvojuši Ziemeļrietumkurzemē, bet kuršu ekspansijas rezultātā pārcēlušies uz dzīvi pie Rīgas, bet vēlāk apmetušies latgaļu apdzīvotā teritorijā pie Cēsīm. Vendu sieviešu tērpa komplektācija un apdare bija līdzīga radniecīgo lībiešu tērpiem. 13. gadsimtā ierastos villaiņu rotājumus papildināja dzeltenas stikla masas krellītes. Tās kopā ar gredzentiņiem un rozetēm uzšuva audumam. Atkarībā no rotājuma joslas platuma, stūros veidoja dekoratīvus pušķus. Vainagu vietā sēja šauras rotātas matu lentes. Arī jostu galiem mēdza veidot metāla rotājumu. Lielākā atšķirība izpaudās rotās – tās bija vienkāršākas un tika izmantotas mazāk. Raksturīgākās no tām bija īpaša veida rotadatas un kreļļu kaklarotas, kas vērtas uz metāla stieplēm.
