Tautastērpi
Ziemeļlatgales sievas tērps
Garš (līdz pus lielam) linu auduma krekls, kas šūts no taisnstūrveida auduma gabaliem jeb tunikveida krekls: priekša un muguras daļa ir no viena auduma, kas plecu daļā pārlocīts. Krekla stāva daļas audums (rombveida trinītis) atšķiras no citu kreklu daļu auduma. Kreklam ir virsū šūtie uzpleči un sarkans raksts uz atlokāmās apkakles, uzplečiem, aprocēm. Uzplečos raksts ieausts. Krekla aizdarei lieto nelielu saktiņu vai auduma lentītes.
Bauņu meitas tērps
Vidzemi no Latgales atdala Pededzes un Aiviekstes upes, no Sēlijas un Zemgales - Daugava, bet ziemeļos tā robežojas ar Igaunijas Republiku. Vidzemē tradicionāli izšķir vairākus tautastērpu nēsāšanas un darināšanas tipus un apvidus: Piebalgas, Lielvārdes, Krustpils, Rietumvidzemes, Ziemeļvidzemes un Austrumvidzemes.
Rucavas sievas tērps
Kurzeme jeb Kursa ir kultūrvēsturisks novads Latvijas rietumu daļā. Kurzemes novada tautastērpi bija izplatīti teritorijā, kuru senāk apdzīvoja kurši un lībieši. Pateicoties aktīvajiem jūras sakariem, 19. gadsimta beigās tērpos ienāca Latvijai netradicionāli materiāli - tērpu apdarei bagātīgi izmantoja no ārzemēm atvestās lentas, vizuļus, pērles, zīda un samta audumus. Taču dažās Kurzemes daļās ir saglabājušās arī ļoti arhaiskas, pat vairāku gadsimtu senas sieviešu apģērba daļas, kā spangu vainagi un tumši zilās mēlenes, kas raksturīgas Kuldīgas apriņķa tērpiem. Arī daudzu gadsimtu senais villaiņu darināšanas un segšanas veids uz viena pleca atrodams Dienvidkurzemē.
Bārtas sievas tērps
Kurzeme jeb Kursa ir kultūrvēsturisks novads Latvijas rietumu daļā. Kurzemes novada tautastērpi bija izplatīti teritorijā, kuru senāk apdzīvoja kurši un lībieši. Pateicoties aktīvajiem jūras sakariem, 19. gadsimta beigās tērpos ienāca Latvijai netradicionāli materiāli - tērpu apdarei bagātīgi izmantoja no ārzemēm atvestās lentas, vizuļus, pērles, zīda un samta audumus. Taču dažās Kurzemes daļās ir saglabājušās arī ļoti arhaiskas, pat vairāku gadsimtu senas sieviešu apģērba daļas, kā spangu vainagi un tumši zilās mēlenes, kas raksturīgas Kuldīgas apriņķa tērpiem. Arī daudzu gadsimtu senais villaiņu darināšanas un segšanas veids uz viena pleca atrodams Dienvidkurzemē.
Latgales vīra tērps
Latgali no Sēlijas atdala Daugava un no Vidzemes — Aiviekste un Pededze. Austrumos Latgale robežojas ar Krievijas Federāciju, dienvidaustrumos ar Baltkrievijas Republiku.
Alsungas sievas/meitas tērps
Garš (līdz pus lielam) linu auduma krekls, kas šūts no taisnstūrveida auduma gabaliem jeb tunikveida krekls: priekšas un muguras daļa ir no viena auduma, kas plecu daļā pārlocīts. Krekls rotāts ar izšūtu, atsevišķi apliekamu apkakli un garām aprocēm. Apliekamā apkakle izšūta vai nu ar tumšzilu dziju, vai stikla pērlītēm. Aproču izšuvums ar baltu vai pelēku linu vai ar krāsainu vilnas dziju. Krekla aizdarei lieto dzeltena metāla, neliela izmēra saktiņu, kas rotāta ar slīpēta stikla krāsainiem „akmeņiem”.
Arheoloģiskais latgaļu meitas/sievas tērps
Arheoloģisko tērpu grupā var izšķirt kuršu, zemgaļu, sēļu, lībiešu un latgaļu tērpus. Galvenās atšķirības slēpjas rotās, kuras arī ir visvairāk atrastie artefakti. Lībiešu sievietēm raksturīgi plecos sienamie brunči un to saspraušana ar bruņurupuču saktām vai rotadatām. Kuršiem raksturīgas lentveida aproces, kuras nēsāja uz katras rokas vairākas, līdz pat 10 vienībām. Latgaļiem raksturīgas aproces ar zvēru galvām. Zemgaļu rotas darinātas no sudraba, alvas, bronzas, dzelzs.